Composing…
Composing…
गोविन्दाष्टकम्
Krishna · ashtakam · 8 verses
Adi Shankaracharya
Adi Shankaracharya — Govindashtakam
The Govindashtakam ('Praṇamata Govindaṃ Paramānandam') is an eight-verse hymn to Govinda (Krishna) by Adi Shankaracharya. Each verse ends with the refrain 'praṇamata govindaṃ paramānandam' (bow to Govinda, supreme bliss), and weaves together Vedantic philosophy (Govinda as supreme truth, knowledge, bliss) with Krishna's Vrindavana lila (butter-thief, Kaliya-dancer, Govardhana-holder). The phalashruti promises sāyujya — absolute union with Govinda — for the devoted reciter.
Key verses shown (5 of 8 total). Full verse text to be added.
सत्यं ज्ञानमनन्तं नित्यमनाकाशं परमाकाशं गोष्ठप्राङ्गणरिङ्खणलोलमनायासं परमायासम्।
मायाकल्पितनानाकारमनाकारं भुवनाकारं क्ष्मामा नाथमनाथं प्रणमत गोविन्दं परमानन्दम्॥
satyaṃ jñānam-anantaṃ nityam-anākāśaṃ paramākāśaṃ goṣṭha-prāṅgaṇa-riṅkhaṇa-lolam-anāyāsaṃ paramāyāsam।
māyā-kalpita-nānākāram-anākāraṃ bhuvanākāraṃ kṣmā mā nātham-anāthaṃ praṇamata govindaṃ paramānandam॥
Truth, knowledge, infinite, eternal, beyond space yet supreme space; restless on the courtyard of the cowshed yet effortless; many-formed by maya yet formless, of universal form, the Lord of earth and Mother — bow to Govinda, supreme bliss.
मृत्स्नामत्सीहेति यशोदाताडनशैशवसंत्रासं व्यदितवक्त्रालोकितलोकालोकचतुर्दशलोकालिम्।
लोकत्रयपुरमूलस्तम्भं लोकालोकमनालोकं लोकेशं परमेशं प्रणमत गोविन्दं परमानन्दम्॥
mṛtsnām-atsīheti yaśodā-tāḍana-śaiśava-saṃtrāsaṃ vyaditā-vaktrālokita-lokāloka-caturdaśa-lokālim।
loka-traya-pura-mūla-stambhaṃ lokālokam-anālokaṃ lokeśaṃ parameśaṃ praṇamata govindaṃ paramānandam॥
Trembling at Yashoda's chiding ('you have eaten clay!'), with mouth wide open, in which the worlds and Lokaloka mountain were seen — the foundation of the three worlds, the supreme Lord — bow to Govinda, supreme bliss.
त्रैविष्टपरिपुवीरघ्नं क्षितिभारघ्नं भवरोगघ्नं कैवल्यं नवनीताहारमनाहारं भुवनाहारम्।
वैमल्यस्फुटचेतोवृत्तिविशेषाभासमनाभासं शेषंभूमिनिवेशं प्रणमत गोविन्दं परमानन्दम्॥
traiviṣṭapa-ripu-vīra-ghnaṃ kṣiti-bhāra-ghnaṃ bhava-roga-ghnaṃ kaivalyaṃ navanītāhāram-anāhāraṃ bhuvanāhāram।
vaimalya-sphuṭa-ceto-vṛtti-viśeṣābhāsam-anābhāsaṃ śeṣaṃ bhūmi-niveśaṃ praṇamata govindaṃ paramānandam॥
Slayer of demon-warriors, remover of earth's burden and the disease of samsara; he is liberation itself; eater of butter yet beyond food, the food of all the worlds — bow to Govinda, supreme bliss.
कान्तं कारणकारणमादिमनादिं कालघनाभासं कालिन्दीगतकालियशिरसि सुनृत्यन्तं मुहुरत्यन्तम्।
कालं कालकलातीतं कलिताशेषं कलिदोषघ्नं कालत्रयगतिहेतुं प्रणमत गोविन्दं परमानन्दम्॥
kāntaṃ kāraṇa-kāraṇam-ādim-anādiṃ kāla-ghanābhāsaṃ kālindī-gata-kāliya-śirasi sunṛtyantaṃ muhur-atyantam।
kālaṃ kāla-kalātītaṃ kalitāśeṣaṃ kali-doṣa-ghnaṃ kāla-traya-gati-hetuṃ praṇamata govindaṃ paramānandam॥
Beloved one, cause of all causes, beginning without beginning, dark like a thundercloud; dancing again and again on the head of Kaliya in the Yamuna — destroyer of Kali-age sins, source of the three times — bow to Govinda, supreme bliss.
गोविन्दाष्टकमेतदधीते गोविन्दार्पितचेताया तस्य भूम्ना सायुज्यं स्यात्।
govindāṣṭakam-etad-adhīte govindārpita-cetāyā tasya bhūmnā sāyujyaṃ syāt।
He who studies this Govindashtakam with his mind offered to Govinda attains absolute oneness with Him.
Sources: Adi Shankaracharya — Govindashtakam. Awaiting scholar verification.